Induktora pamatprincips balstās uz elektromagnētisko indukciju un magnētiskās enerģijas uzkrāšanu; tas pārvērš elektriskās strāvas izmaiņas uzkrātajā magnētiskajā enerģijā,{0}}kas pēc tam tiek atbrīvota-, tādējādi regulējot ķēdes strāvu un spriegumu. Galvenie dizaina apsvērumi ir induktivitāte, strāvas-nestspēja, kodola raksturlielumi un frekvences reakcija, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu veiktspēju noteiktos lietojumos.
Induktivitāti nosaka tinumu apgriezienu skaits, stieples mērītājs un serdeņa magnētiskā caurlaidība. Palielinot apgriezienu skaitu vai serdeņa caurlaidību, palielinās induktivitāte, savukārt stieples mērītājs ietekmē strāvas-nesējspēju un tinuma līdzstrāvas pretestību. Dizaineriem ir jāsabalansē induktivitāte pret jaudas zudumu, fizisko izmēru un izmaksām, lai panāktu risinājumu, kas atbilst elektriskās veiktspējas prasībām, vienlaikus saglabājot ekonomiski dzīvotspējīgu. Magnētiskā serdeņa izvēle un forma ir ļoti svarīga. Dažādiem materiāliem-piemēram, dzelzs pulverim, ferītam vai amorfiem sakausējumiem- ir dažādas caurlaidības un zudumu īpašības, tādēļ tie ir piemēroti noteiktiem frekvenču diapazoniem un jaudas līmeņiem. Serdes ģeometrija (piemēram, toroidāla, E-kodols vai stieņa{11}}tips) ietekmē magnētiskās plūsmas sadalījumu un piesātinājuma raksturlielumus; optimāla konstrukcija var samazināt virpuļstrāvas un histerēzes zudumus, tādējādi uzlabojot efektivitāti. Turklāt izolācija un siltuma vadība ir būtiski dizaina aspekti, kas nodrošina, ka induktors darbības laikā nedarbojas pārkaršanas vai izolācijas bojājumu dēļ.
